Reliģija

Pirms Islāma, vairums arābu pielūdza dažādus dievus, tādus kā: Hubals, Vadd, Al-Lat, Manat un Uzza. Savukārt dažas ciltis pievērsās Jūdaismam. Atsevišķi arābi (hanifi) noliedza daudzdievību un pievērsās monoteismam. Arābu kristiešu atzītākās valstības bija Gasinda un Lakhmida. Izplatoties Islāmam, vairums arābu tika iekaroti un kļuva par musulmaņiem, bet pirms-islāma politeisma tradīcijas izzuda.

Šobrīd vairums arābu ir musulmaņi. Lielākajā Arābu pasaules daļā sastopams sunnītu islāmisti – visvairāk Ziemeļāfrikā. Šia islāms dominē Bahreinā, Irāna (lai gan irānieši nav arābi), Dienvidirāka un atsevišķās Saūda Arābijas, Dienvidlibāna, Sīrijas un Ziemeļjemenas daļās. Neliela Drūzu kopiena, noslēgts Islāma atzars, arī tiek uzskatīts par piederīgu arābiem.

Samērā grūti nosaukt precīzu arābu kristiešu skaitu. Tas var mainīties, atkarībā no tā, kā tiek izprasts jēdziens “arābs”. Vairums arābu kristiešu dzīvo Tuvajos Austrumos, konkrētāk: Ēģiptē, Izraēlā, Palestīnā, Jordānijā, Libānā un Sīrijā. Arī citur pasaulē dzīvojošie arābi vairākums ir kristieši.
Jāņem vērā, ka ne visi Arābu pasaulē dzīvojošie kristieši uzskata sevi par arābiem.