Vēderdejas

Gandrīz ikviens, kuram pajautās, ko viņš zina par arābu pasauli, atbildēs, ka tās ir visā pasaulē popularitāti guvušās vēderdejas.
Vēderdeja ir jutekliska, sievišķīga, austrumnieciski noslēpumaina un, nevar noliegt, arī erotiska. Turklāt tā ir arī ļoti sena. Kur un kad tad īsti ir radusies vēderdeja? Cik sena ir šī deja, kura mūsdienās iekaro aizvien plašāku popularitāti visā pasaulē? No kurienes nāk vēderdeja? Uz šiem jautājumiem atbildēt nav viegli. Kas attiecas uz jautājumu “cik sena”, tad šeit atbilde ir – iespējams, vairākus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras sena. Kur tā radās – uz to vienas atbildes nav. Vēderdeja nāk no austrumiem – to pauž pati dejas būtība, noskaņa un mūzika. Ļoti izplatīts ir priekšstats, ka vēderdeja ir cēlusies no Senās Ēģiptes, kur tā bijusi daļa no auglības rituāliem. Šāds viedoklis tiek pamatots ar attēliem. Līdz mūsu dienām ir saglabājušies seno ēģiptiešu zīmējumi, kuri attēlo dejojošas sievietes ar kailu ķermeņa augšdaļu un ap gurniem apsietu lakatu. Attēlotās kustības tiešām šķiet ļoti līdzīgas vēderdejas kustībām. Šeit gan ir kāds “bet” – seno laiku vēstures pētnieki iebilst, ka Senajai Ēģiptei nav raksturīgs auglības kults. Ēģiptiešu reliģiskie priekšstati, mīti un rituāli nospiedošā vairākumā ir saistīti ar mirušo kultu un pēcnāves dzīves kultu. Auglības kultus var atrast turpat netālu no Ēģiptes pie citām senajām civilizācijām – šumeriem, babiloniešiem, feniķiešiem. Tālab iespējams, ka vēderdeju sākotne meklējama šajās civilizācijās. Visdrīzāk tā bijusi izplatīta visos Tuvajos Austrumos, arī Ēģiptē, ar ko var arī izskaidrot minētos zīmējumus.