Arābi

Arābi dzīvo Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, no rietumu Marokas līdz Omānai, un no Turcijas ziemeļiem līdz Jemenai un Sudānas dienvidiem. Arābi apdzīvo 10 miljonu km2 plašu teritoriju. Arābu kopējais skaits ir 250 miljoni cilvēku. Tā ir lielākā šī reģiona iedzīvotāju daļa. Daudzi miljoni arābu dzīvo arī Eiropā un citur pasaulē.
Arābu pasaules centrālā daļa ir Hijaza (tagad Saūda Arābijas rietumi) un Jemena. Islāma rašanās laikā tā bija nozīmīga tirdzniecības vieta blakus karavānu ceļiem. Šī reģiona viena no centrālajām pilsētām bija Meka. Cilvēki uz Hijazu ieradās no Mezopotāmijas, Feniķijas un Ēģiptes. Niecīgās vēstures liecības liek secināt, ka arābi nebija tīra rase, jo tajā sajaucās dažādu tautību pārstāvji.

Arābu identitāte nostiprinājās līdz ar Islāma rašanos. Teritorija, ko šodien saprot ar terimnu “arābu pasaule”, paplašinājās, arābiem pamazām pārceļoties uz dzīvi citās vietās, aizvietojot vietējo valodu un dzīvesveidu ar arābu. Kādreizējie ēģiptieši, mezopotāmieši, feniķieši un citi saglabāja savu dzīvesvietu, vienkārši mainot savu identitāti.


Raksturojums
Etniski arābi parasti ir tumšmataini ar brūnām acīm un tumsnēju ādu. Taču ir arī arābi ar melnu vai ar baltu ādu. Šīs atšķirības ir reģionālas. Tīrasiņu arābu ir procentuāli maz.
Vairāk nekā 85% arābu ir sunnīti, 10% šiīti, un tikai pieci procenti kristiešu (Ēģipte, Libāna, Sīrija, Palestīna, Jordana, Izraēla).